2011. gada nogalē klubā Nabaklab bija aplūkojama mana izstāde „Atpakaļskata spogulis“. Izstādes pamattēma ir bērnība un pagātne – jocīgā „viela“, kurā visu laiku pinas kājas. Mana bērnība  - no vienas puses, bija ļoti laimīga- es biju pārtikušā kolhozā dzīvojošu kolhoznieku bērns, no otras puses – lūkojoties atpakaļskata spogulī, skaidri redzams, ka bijām sastāvdaļa greizai kārtībai, pret kuru neviens manā kolhozā neprotestēja. Gluži otrādi. Pat tagad vietējie ar lielu grūtsirdību atceras labos, pagājušos laikus, kad valdīja kārtība un pārticība, kad pie ciema Padomes baseinā auga ūdensrozes un darbojās strūklaka… Man nedod miera jautājums – vai visi tā laika kolhoznieki ir tādi kā nezināšanas nevainības pasargāti (arī šodien! arī es), vai tomēr...